Lemmaliste/Belegarchiv
ABCDEFGHIJKLMNOPQRSTUVWYZ
r – rade-bant
rade-ber – rām-ge-var
ramme – rasch
rasche – rāt-gėberinne
rāt-gėbinne – rāt-stiege
rāt-stube – rebell
rėbe-loup – rechenęre
rechen-brief – rede-bote
rede-buole – rede-stolz
rėde-vaʒ – rėgen
rėgen – rėhte
rėhte – rėht-teidinc
rėht-tūscherin – reinec-heit
reinec-lich – reisen
reisen1 – reit-gesinde
reit-holz – rźmen
Remis – rėnten
rėnt-hof – resten
reste-tac – rīben
rīber – ric-sloʒ
      rīber stM.
      rīberinne stF.
      rīberlīn stN.
      ribieren v
      rīb-īsen stN.
      rīb-kiule swF.
      rīb-kolbe swM.
      rīb-nagel stM.
      rīb-schėrbe swM.
      rīb-stein stM.
      ribs-wīse Adv.
      rīb-tuoch stN.
      ric Adj.
      ric stM.
      rich stM.
      riche swM.
      rīche Adj.
      rīche Adv.
      rīche stF.
      rīche stN.
      rīcheit stF.
      richel stf?
      rīche-lich Adj.
      rīche-līche stF.
      rīche-līcheit stF.
      rīchen stN.
      rīchen stV.
      rīchen swV.
      rīchern swV.
      rīchesęre stM.
      rīchesen swV.
      rīche-wirdec Adj.
      rīch-gevar Adj.
      rīch-heit stF.
      rich-lich Adj.
      rīch-lōs Adj.
      rīch-man stM.
      richse swF.
      rīch-sinnec Adj.
      rīch-stat stF.
      rīch-strāʒe F.
      rīch-tage swM.
      rīch-tuom stM.
      rīch-var Adj.
      rickeln swV.
      ricken stN.
      ricken1 swV.
      ricken2 swV.
      ric-seil stN.
      ric-sloʒ stN.
rīdel – riet-gras
riet-höuwe – rihte-banc
rihte-brōt – rīmeln
rīmen – rinder-quāt
rinder-stal – ring-smit
ring-stat – rippeln
rippel-reiger – rispe
rispel-hār – rit-kuoche
rīt-leine – ritter-sporlīn
ritter-stiure – riut-hūs
riutinc – rivern
rivier – rodel
rodel – rone-grōʒ
ronen – Röschlīn
ros-decke – rōsen-muoter
rōsen-oven – ros-komat
ros-krücke – rœst-phanne
ros-trenke – rōteme
rote-meister – röttelen
röttelīn – rouch-huon
rouch-hūs – rubicundus
rubīn – rückelinges
rucke-marc – rüegende
rüeger – rūmęre
rūma rūm – runge
runge-boum – ruoche-lōs
ruoche-lōsen – ruotęre
ruote – rūschen
rūschen – rüttunge
rūt-visch – rūʒunge

   rīber - ric-sloʒ    


rīber stM. MWV
rīberinne stF. MWV
rīberlīn stN. (1) MWV
ribieren v MWV
rīb-īsen stN. MWV
rīb-kiule swF. MWV
rīb-kolbe swM. MWV
rīb-nagel stM. MWV
rīb-schėrbe swM. MWV
rīb-stein stM. (1) MWV
ribs-wīse Adv. MWV
rīb-tuoch stN. MWV
ric Adj.
ric stM. (10) MWV
rich stM. MWV
riche swM. MWV
rīche Adj. (1334) MWV
rīche Adv. MWV
rīche stF. (3) MWV
rīche stN. (516) MWV
rīcheit stF. MWV
richel stf? MWV
rīche-lich Adj. (95) MWV
rīche-līche stF. (1) MWV
rīche-līcheit stF. MWV
rīchen stN. MWV
rīchen stV.
rīchen swV. (86) MWV
rīchern swV. MWV
rīchesęre stM. MWV
rīchesen swV.
(46) MWV
rīche-wirdec Adj. MWV
rīch-gevar Adj. MWV
rīch-heit stF. (240) MWV
rich-lich Adj. (1) MWV
rīch-lōs Adj. (1) MWV
rīch-man stM. MWV
richse swF. MWV
rīch-sinnec Adj. MWV
rīch-stat stF. MWV
rīch-strāʒe F. MWV
rīch-tage swM. MWV
rīch-tuom stM. (153) MWV
rīch-var Adj. MWV
rickeln swV. MWV
ricken stN. MWV
ricken1 swV. MWV
ricken2 swV. MWV
ric-seil stN. (1) MWV
ric-sloʒ stN. MWV