N – nac-heit
nāch-erbe – nāch hėllen
nāch-erbe swM.
nācherbilden stN.
nāch-forme stF.
nāch-gāhen stN.
nāch gāhen swV.
nāch gān V.
nāch-ganc stM.
nāch gėben stV.
nāch gėben v
nāch-geborn Part.-Adj.
nāch-gebūre swM.
nāch-gebūrinne stF.
nāch gedenken swV.
nāch-gedinge stN.
nāch gegān V.
nāch gehāhen stV.
nāch-gėhe swM.
nāch-gehenge N.
nāch-ge-lāʒen Part.-Adj.
nāch-gelouf stN.
nāch-gźnde Part.-Adj.
nāch-gźndic Adj.
nāch-genger stM.
nāch-gengerinne stF.
nāch-gerāten Part.-Adj.
nāch-gerihte stN.
nāch geruofen stV.
nāch-geschicket Part.-Adj.
nāch geschrīten stV.
nāch-geselle swM.
nāch-gesėʒʒe swM.
nāch-gesippe Adj.
nāch geslīchen stV.
nāch-gevolgen swV.
nāch gevolgen swV.
nāch-gewin stM.
nāch-gewonheit stF.
nāch gieʒen stV.
nāch-giht stF.
nāch goumen swV.
nāch-greben stN.
nāch-grīfęre stM.
nāch-grīfec Adj.
nāch grübelen swV.
nāch-gültic Adj.
nāch-hanger stM.
nāch heben stV.
nāch heistieren swV.
nāch-heit stF.
nāch hėllen stV.
nāch-hėller – nāch-lāʒunge
nāch leiten – nāch sagen
nāch-saz – nāch strīchen
nāch sūren – nāch-wendecheit
nāch-wendeclīche – naffe
naft – nāhenen
nęhenen – naht-geschelle
naht-geschrei – naht-schime
naht-schīnende – nalles
nām – narren-boc
narren-buoch – nase-luoc
nasen-krumme – natūric
natūr-lich – nėben-hūfe
nėben-hūs – nein
nein – nerren
nerrin – ne-wėder
newėder ... noch – nīden
nidenān – nider gesetzen
nider gesitzen – nider-lāge
nider-lant – nider schėlten
nider schieʒen – nider-stürzunge
nider swāren – nider-wėrtes
nider weten – nieʒęre
nieʒen – niman
ninden – niu-gevallen
niu-gewaschen – niuwe1
niuwe1 – noceo
noch – norme
norme-lōs – nte
nōtec – nōt-kumber
nōt-lich – nōt-wārheit
nōt-wėc – nū ... nū
nuc – nupten?
nūr – nuʒ-suht?
nuʒ-swingen – nuʒʒen
|
nāch-erbe swM. MWV
nācherbilden stN. (1) MWV
nāch-forme stF. MWV
nāch-gāhen stN. MWV
nāch gāhen swV. (2) MWV
nāch gān V. (63) MWV
nāch-ganc stM. MWV
nāch gėben stV. (1)
nāch gėben v MWV
nāch-geborn Part.-Adj. (1) MWV
nāch-gebūre swM. (97) MWV
nāch-gebūrinne stF. (1) MWV
nāch gedenken swV. (2) MWV
nāch-gedinge stN. MWV
nāch gegān V. (1) MWV
nāch gehāhen stV. MWV
nāch-gėhe swM.
nāch-gehenge N.
nāch-ge-lāʒen Part.-Adj.
nāch-gelouf stN. MWV
nāch-gźnde Part.-Adj. (12) MWV
nāch-gźndic Adj. MWV
nāch-genger stM. MWV
nāch-gengerinne stF. MWV
nāch-gerāten Part.-Adj. MWV
nāch-gerihte stN. MWV
nāch geruofen stV. MWV
nāch-geschicket Part.-Adj. (1) MWV
nāch geschrīten stV. MWV
nāch-geselle swM. (1) MWV
nāch-gesėʒʒe swM. (1) MWV
nāch-gesippe Adj. MWV
nāch geslīchen stV. (1) MWV
nāch-gevolgen swV. (5) MWV
nāch gevolgen swV. (1)
nāch-gewin stM. MWV
nāch-gewonheit stF. MWV
nāch gieʒen stV. (1) MWV
nāch-giht stF. MWV
nāch goumen swV. MWV
nāch-greben stN. MWV
nāch-grīfęre stM. MWV
nāch-grīfec Adj. MWV
nāch grübelen swV. (2) MWV
nāch-gültic Adj. MWV
nāch-hanger stM. MWV
nāch heben stV. MWV
nāch heistieren swV.
nāch-heit stF. (10) MWV
nāch hėllen stV. (1) MWV |
