N – nac-heit
nāch-erbe – nāch hėllen
nāch-hėller – nāch-lāʒunge
nāch leiten – nāch sagen
nāch leiten swV.
nāch lėsen stV.
nāch-lich Adj.
nāch-lieger stM.
nāch-lōn stM.
nāch losen swV.
nāch-louf stM.
nāch loufen stV.
nāch luogen swV.
nāch lūstern swV.
nāch machen swV.
nāch-māles Adv.
nāch-mān stM.
nāch-market stM.
nāch-mėʒʒen stV.
nāch-mėʒʒer stM.
nāch müeʒen V.
nāch-name swM.
nāch quėln stV.
nāch-ranc Adj.
nāch-ręte Adj.
nāch-ręte Adv.
nāch-rętec Adj.
nāch-rede stF.
nāch-reden stN.
nāch reden swV.
nāch-reder stM.
nāch-redic Adj.
nāch-redunge stF.
nāch-rėht stN.
nāch-reise stF.
nāch reisen swV.
nāch-reiser stM.
nāch rennen swV.
nāch-rihter stM.
nāch ringen stV.
nāch rinnen stV.
nāch-rit stM.
nāch-rīten stN.
nāch rīten stV.
nāch-riuwe swM.
nāch rücken swV.
nāch rüefen swV.
nāch-rüeren stN.
nāch rüeren swV.
nāch-rūnen stN.
nāch ruofen stV.
nāch rūschen swV.
nāch-rūschende Part.-Adj.
nāch sagen swV.
nāch-saz – nāch strīchen
nāch sūren – nāch-wendecheit
nāch-wendeclīche – naffe
naft – nāhenen
nęhenen – naht-geschelle
naht-geschrei – naht-schime
naht-schīnende – nalles
nām – narren-boc
narren-buoch – nase-luoc
nasen-krumme – natūric
natūr-lich – nėben-hūfe
nėben-hūs – nein
nein – nerren
nerrin – ne-wėder
newėder ... noch – nīden
nidenān – nider gesetzen
nider gesitzen – nider-lāge
nider-lant – nider schėlten
nider schieʒen – nider-stürzunge
nider swāren – nider-wėrtes
nider weten – nieʒęre
nieʒen – niman
ninden – niu-gevallen
niu-gewaschen – niuwe1
niuwe1 – noceo
noch – norme
norme-lōs – nte
nōtec – nōt-kumber
nōt-lich – nōt-wārheit
nōt-wėc – nū ... nū
nuc – nupten?
nūr – nuʒ-suht?
nuʒ-swingen – nuʒʒen
|
nāch leiten swV. (3)
nāch lėsen stV. MWV
nāch-lich Adj. (1) MWV
nāch-lieger stM. (1) MWV
nāch-lōn stM. (1) MWV
nāch losen swV. MWV
nāch-louf stM. MWV
nāch loufen stV. (15) MWV
nāch luogen swV. MWV
nāch lūstern swV.
nāch machen swV. MWV
nāch-māles Adv. (3) MWV
nāch-mān stM. MWV
nāch-market stM. MWV
nāch-mėʒʒen stV. MWV
nāch-mėʒʒer stM. MWV
nāch müeʒen V. MWV
nāch-name swM. MWV
nāch quėln stV. (1) MWV
nāch-ranc Adj. MWV
nāch-ręte Adj. (1) MWV
nāch-ręte Adv. (2) MWV
nāch-rętec Adj. (1) MWV
nāch-rede stF. (14) MWV
nāch-reden stN. MWV
nāch reden swV. (5) MWV
nāch-reder stM. (2) MWV
nāch-redic Adj. (1) MWV
nāch-redunge stF. MWV
nāch-rėht stN. MWV
nāch-reise stF. (1) MWV
nāch reisen swV.
nāch-reiser stM. MWV
nāch rennen swV. (11) MWV
nāch-rihter stM. (4) MWV
nāch ringen stV. MWV
nāch rinnen stV. (2) MWV
nāch-rit stM. MWV
nāch-rīten stN. MWV
nāch rīten stV. (50) MWV
nāch-riuwe swM. MWV
nāch rücken swV. (1) MWV
nāch rüefen swV. (1)
nāch-rüeren stN. (1) MWV
nāch rüeren swV. (4) MWV
nāch-rūnen stN. MWV
nāch ruofen stV. (12) MWV
nāch rūschen swV. MWV
nāch-rūschende Part.-Adj. (1) MWV
nāch sagen swV. (1) MWV |
